Kāpēc arī gudri cilvēki uzķeras uz krāpniekiem?
Interneta krāpniecība kļūst arvien grūtāk atpazīstama. Viltus e-pasti izskatās profesionāli, īsziņās tiek izmantoti pazīstamu uzņēmumu nosaukumi, krāpnieciskas interneta vietnes vizuāli līdzinās īstajām, bet zvanītājs var pārliecinoši stādīties priekšā kā bankas, policijas vai citas iestādes darbinieks.
Tāpēc uz krāpnieku āķa neuzķeras tikai cilvēki, kuri slikti orientējas tehnoloģijās.
Bieži vien krāpnieka galvenais ierocis nav tehnoloģijas. Tā ir mūsu reakcija.
Krāpniekam ir svarīgi, lai mēs nepaspētu padomāt
Iedomājieties pavisam parastu darba dienu. Starp svarīgiem uzdevumiem telefonā pienāk īsziņa:
Zem tās — saite.
Jūs tiešām gaidāt sūtījumu. Pēc dažām minūtēm sākas nākamā sapulce. Atliek tikai nospiest saiti un ievadīt prasīto informāciju.
Tieši šādu brīdi krāpnieks arī gaida.
Nevis brīdi, kad mēs kaut ko nezinām, bet brīdi, kad steidzamies, esam noguruši, satraukti vai mūsu uzmanība ir sadalīta starp vairākiem uzdevumiem. Jo mazāk laika sev dodam pārbaudei, jo vieglāk ir panākt automātisku reakciju.
Četri veidi, kā mūs mēģina piespiest rīkoties
Krāpniecības scenāriji mainās, taču tajos bieži atkārtojas vieni un tie paši paņēmieni.
Steidzamība
- “Jārīkojas nekavējoties…”
- “Jūsu konts tiks bloķēts…”
- “Apstipriniet informāciju 30 minūšu laikā…”
Steidzamība rada sajūtu, ka pārbaudīt nav laika. Taču tieši šajā brīdī pārbaude ir visvairāk nepieciešama.
Bailes
Krāpnieki mēdz radīt satraukumu, paziņojot par:
- aizdomīgu maksājumu;
- problēmu ar bankas kontu;
- sodu vai parādu;
- nelaimes gadījumu vai citu apdraudējumu.
Kad esam satraukti, vēlme problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk var kļūt spēcīgāka par ierasto piesardzību.
Autoritāte un uzticēšanās
- “Zvanu no bankas drošības dienesta…”
- “Rakstu skolas administrācijas vārdā…”
- “Šī ir Valsts policija…”
Pazīstams organizācijas nosaukums, logotips vai pārliecinošs sarunas tonis vēl nepierāda, ka sazinās īstais cilvēks.
Solījums
- Balva.
- Īpašs piedāvājums.
- Negaidīta iespēja.
Arī pozitīvas emocijas var likt mums rīkoties pārāk ātri.
Vienkāršākais drošības instruments — pauze
Mēs nevaram iegaumēt visas iespējamās krāpniecības shēmas. Tās mainās pārāk ātri.
Toties varam izveidot vienu ļoti vienkāršu ieradumu:
Saņemot negaidītu ziņu, zvanu vai e-pastu, īpaši tad, ja tajā tiek prasīta tūlītēja rīcība, nauda, personas dati, parole vai piekļuves kods, nesteidzieties rīkoties.
Apstājieties un novērtējiet situāciju. Daži vienkārši jautājumi var palīdzēt pamanīt brīdinājuma signālus:
- Vai mani mēģina steidzināt?
- Vai no manis prasa naudu, personas datus, paroles vai kodus?
- Vai es pats uzsāku šo saziņu?
- Vai šo informāciju varu pārbaudīt citā veidā?
Un vēl viens ļoti vienkāršs jautājums:
Krāpniekam bieži ir nepieciešama mūsu ātra reakcija. Mums savukārt ir nepieciešams laiks pārbaudei.
Pārbaudiet informāciju, izmantojot uzticamus avotus
Šis ir viens no svarīgākajiem principiem.
Ja ziņa šķiet aizdomīga, nemēģiniet noskaidrot, vai tā ir īsta, izmantojot tajā pašā ziņā norādīto saiti, tālruņa numuru vai citu kontaktinformāciju.
Piemēram, ja saņemat īsziņu par nepiegādātu sūtījumu, neatveriet tajā ievietoto saiti. Tā vietā paši atveriet piegādes uzņēmuma mājaslapu vai lietotni un pārbaudiet sava sūtījuma statusu tur.
Ja jums zvana no bankas un stāsta par aizdomīgu maksājumu, sarunu varat pārtraukt un paši piezvanīt bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru. Savukārt, ja e-pastā tiek lūgts steidzami pieslēgties savam kontam, neatveriet e-pastā ievietoto pogu — atveriet pakalpojuma mājaslapu vai lietotni tā, kā to darāt parasti.
Tādā veidā kontroli pār situāciju atgūstat jūs.
Bet es taču pamanītu krāpniecisku ziņu…
Iespējams. Taču nevajadzētu paļauties tikai uz spēju pamanīt kļūdainu valodu, dīvainu dizainu vai acīmredzami aizdomīgu interneta adresi.
Krāpnieciskas ziņas kļūst kvalitatīvākas. Tajās var būt pareiza valoda, uzņēmuma logotips, pazīstams noformējums un informācija, kas konkrētajā brīdī šķiet pilnīgi ticama.
Tāpēc drošāks ieradums ir nevis jautāt:
bet gan:
Šī nelielā domāšanas maiņa var būt ļoti nozīmīga.
Pārbaudām kopā
Teorijā viss šķiet vienkārši. Taču kā saprast, kam pievērst uzmanību, kad aizdomīga ziņa jau ir mūsu e-pastā vai telefonā?
Video apskatām konkrētu piemēru un parādām, kādas pazīmes pārbaudīt pirms saites atvēršanas, datu ievadīšanas vai citas darbības.
Drošība nav tikai tehnoloģiju jautājums
Spēcīga parole, divu faktoru autentifikācija, regulāri ierīču atjauninājumi un citi tehniskie risinājumi ir ļoti svarīgi.
Taču arī vislabāk aizsargātais konts nepalīdzēs, ja cilvēks pats nodos krāpniekam savu piekļuves kodu. Tāpēc digitālā drošība sākas ne tikai ar tehnoloģijām.
Tā sākas ar mūsu ikdienas paradumiem.
Pārbaudīt.
Un tikai tad rīkoties.
Saglabājiet praktisko ceļvedi
Esam sagatavojuši materiālu “Drošība internetā: praktiski padomi pedagogiem”, kuru varat saglabāt savā datorā, izmantot kā īsu atgādni vai pārrunāt kopā ar kolēģiem.
Materiālā atradīsiet:
- biežākās krāpniecības situācijas un pazīmes;
- jautājumus, kurus sev uzdot pirms rīcības;
- praktiskus ikdienas digitālās drošības ieradumus;
- rīcības soļus situācijā, ja dati jau ir izpausti vai nauda pārskaitīta;
- noderīgu kontaktinformāciju Latvijā.